Otrajā SKillAIbility ģenerālajā asamblejā Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģiju universitātē (NTNU) Tronheimā Greta Braun no Chalmers Tehnoloģiju universitāte iepazīstināja ar jauniem konstatējumiem par globālajām megatendencēm un darba nākotni. Sesijā tika pētīts, kā globālās pārmaiņas tehnoloģiju, sabiedrības un vides jomā pārveido prasmes un nodarbinātību Eiropā.
Izpratne par globālajām megatendencēm un kritiskajiem punktiem
Globālās megatendences ir spēcīgi ilgtermiņa spēki, kas virza ekonomiskā, sociālā un tehnoloģiskā pārveide. Tie var novest pie strukturālas pārmaiņas un kritiskie punkti — neatgriezeniskas pārmaiņas, kas pārdefinē nozares un darba tirgus. Izpratne par šo dinamiku ir būtiska, lai attīstītu antropocentriskas un nākotnei gatavas prasmes saskaņā ar Eiropas digitālo un zaļo pārkārtošanos.
Sešas megatendences, kas veido darba nākotni
Eiropas SKillAIbility projekts norāda uz sešām globālām megatendencēm, kas maina veidu, kā cilvēki strādā un mācās:
- Demogrāfija: Iedzīvotāju novecošana attīstītajos reģionos un jauniešu pieplūdums citur ietekmē darbaspēka pieejamību un veselības aprūpes pieprasījumu.
- Zaļā pārkārtošanās: Aprites ekonomikas modeļi un vides noteikumi veicina zaļās prasmes.
- Prasmju trūkums: Straujais progress MI, robotikas un ilgtspējas jomā palielina vajadzību pēc pārkvalifikācija un prasmju pilnveide.
- Darba un privātās dzīves līdzsvars un labklājība: Elastīgs darbs, garīgā veselība un darbinieku labbūtība ir būtiski faktori, kas nodrošina saglabāšanu un produktivitāti.
- Daudzveidība, taisnīgums un iekļautība (DEI): Dei ir gan ētiska apņemšanās, gan uzņēmējdarbības priekšrocība, ko pastiprina vadības pārskatatbildība un ES daudzveidības hartas.
- Globālā tirgus dinamika: Līdzsvars starp globālo integrāciju un reģionālo noturību mainās uz noturība pret efektivitāti.
Tehnoloģiskās ietekmes uz darbu prognozēšana
Prognozēt, kā tehnoloģijas ietekmēs turpmākās darbvietas, ir sarežģīti, jo straujš un nelineārs pārmaiņu temps. SKillAIbility projekta 2.2. uzdevumā tiek izmantoti progresīvi prognozēšanas instrumenti, lai analizētu tendences un apzinātu jaunas prasmju vajadzības:
- Tendenču radari atklāt jaunas tehnoloģijas un mainīgas darba jomas.
- Patentu analīze seko līdzi inovācijas un komercializācijas ceļiem.
- Uz MI balstīti prasmju trūkuma novērtējumi darbaspēka analīzes un apmācības vajadzību mērogošana.
- Globālā kritisko punktu analīze konstatē neatgriezeniskas sistēmas transformācijas.
Šīs metodes nodrošina zinātnisku pamatu izpratnei par to, kā tehnoloģijas, inovācija un politika mijiedarbojas, lai veidotu nodarbinātības nākotne Eiropā.
No datiem līdz darbībai: nākotnes vajadzībām atbilstošu prasmju veidošana
Pārvēršot datus praktiski izmantojamās atziņās, SKillAIbility atbalsta pedagogi, uzņēmumi un politikas veidotāji izstrādājot stratēģijas, kas paredz turpmākās darbaspēka vajadzības. Projekts veicina noturīgs, iekļaujošs un adaptīvs Eiropas darba tirgus gatavs apmierināt “Rūpniecība 5.0” un antropocentriskas inovācijas prasības.


