No klasēm līdz darbavietām: kāpēc antropocentriskam mākslīgajam intelektam ir vajadzīgas prasmes, uzticēšanās un iekļaušana

Mākslīgais intelekts pārveido to, kā cilvēki mācās, strādā un pieņem lēmumus dažādās nozarēs. Tomēr sekmīga MI ieviešana ir atkarīga ne tikai no tehnoloģiskās veiktspējas. Tam ir vajadzīga uzticēšanās, digitālās prasmes, iekļaušana un spēcīga koncentrēšanās uz cilvēku vajadzībām. Gan izglītības, gan ražošanas jomā organizācijas atklāj, ka antropocentrisks mākslīgais intelekts ir būtisks ilgtspējīgas un atbildīgas inovācijas veidošanai.

Šajā jomā tiek īstenoti tādi projekti kā  GenAI4ED (ģenerāldirektorāts) un  PrasmeAIbilitāte jēgpilni krustojas. Lai gan viena iniciatīva ir vērsta uz izglītību, bet otra — uz ražošanu, abās iniciatīvās tiek pētīts, kā mākslīgais intelekts var atbalstīt cilvēkus, nevis viņus aizstāt.

Antropocentrisks MI izglītībā un ražošanā

Pirmajā mirklī var šķist, ka skolām un rūpnīcām ir maz kopīga. Izglītība ir vērsta uz skolotājiem, studentiem un mācību vidi, savukārt ražošanas centri pievēršas rūpnieciskajiem procesiem, darbaspēka pārveidei un produktivitātei. Tomēr abas nozares saskaras ar vienu un to pašu stratēģisko problēmu: kā atbildīgi integrēt MI, vienlaikus saglabājot cilvēkus inovācijas centrā.

Izglītības jomā GenAI4ED pēta ģeneratīvā MI atbildīgu izmantošanu vidusskolās. Projekts apvieno pētniecību, ieinteresēto personu iesaisti, kopizstrādi un politikas norādes, lai palīdzētu skolām ieviest MI ētiski un efektīvi. Tādi temati kā MI pratība, pārredzamība, kritiskā domāšana un ētiska MI izmantošana ir būtiski projekta darbā.

Tikmēr SkillAIbility risina līdzīgus jautājumus ražošanas nozarē. Projektā tiek pētīts, kā MI un “Rūpniecība 5.0” tehnoloģijas pārveido darbvietas un darbaspēka attīstību. Kā uzsvērts rakstā “SkillAIbility” par sociālajām un ekonomiskajām pārmaiņām, kas ir pamatā cilvēka un MI integrācijai ražošanā, sekmīgai MI ieviešanai ir vajadzīga mūžizglītība, darbaspēka iespēju palielināšana, organizatoriskā noturība un iekļaujoša inovācija.

Abi projekti liecina, ka MI pārveide nav tikai tehniska — tā ir sociāla, organizatoriska un cilvēciska.

Kāpēc MI prasmes ir svarīgas nākotnes darbaspēkam

Viena no spēcīgākajām saiknēm starp izglītību un ražošanu ir MI prasmju pieaugošā nozīme.

Skolās skolotājiem un skolēniem ir vajadzīga spēja kritiski, atbildīgi un droši izmantot ģeneratīvo MI. Darba vietās darba ņēmējiem arvien vairāk ir vajadzīga prasmju pilnveide un pārkvalifikācija, lai sadarbotos ar MI darbinātām sistēmām un digitālajām tehnoloģijām.

Tomēr MI pratība neaprobežojas tikai ar tehniskajām zināšanām. Antropocentriskam mākslīgajam intelektam ir nepieciešams, lai cilvēki:

• Izprast, ko mākslīgais intelekts var un nevar darīt
• Kritiski izvērtēt MI radītos rezultātus
• Pieņemt uz informāciju balstītus un ētiskus lēmumus
• Atpazīt riskus, ierobežojumus un neobjektivitāti
• Atbildīgi piemērot MI reālos apstākļos

Šīs kompetences kļūst būtiskas visās klasēs, darbavietās un sabiedrībā kopumā.

Uzticēšanās mākslīgajam intelektam veidošana

Uzticēšanās ir vēl viens būtisks faktors atbildīgai MI ieviešanai.

Cilvēki automātiski neuzticas MI sistēmām tikai tāpēc, ka tās ir inovatīvas. Uzticēšanās ir jāveido, izmantojot pārredzamību, līdzdalību, pārskatatbildību un skaidru pārvaldību.

Izglītības jomā skolotājiem, vecākiem un skolēniem ir jāsaprot:

• Kāpēc tiek ieviesti MI rīki
• Kā dati tiek izmantoti
• Kādi aizsardzības pasākumi ir ieviesti
• Kā tiek uzturēta cilvēka virsvadība

Tas pats attiecas uz ražošanas vidi. Darba ņēmējiem un organizācijām ir vajadzīga skaidrība par:

• MI loma lēmumu pieņemšanā
• Ietekme uz darbvietām un darbplūsmām
• Cilvēka veikta uzraudzība un pārskatatbildība
• Ētiskie un organizatoriskie aspekti

Tāpēc uzticēšanās mākslīgajam intelektam nav sekundārs komunikācijas jautājums — tas ir pamatnosacījums pieņemšanai un ilgtermiņa pieņemšanai.

Iekļaušana un atbildīga MI ieviešana

Vēl viena būtiska problēma ir nodrošināt iekļaušanu MI virzītā pārveidē.

MI sistēmas var netīši palielināt nevienlīdzību, ja tās tiek ieviestas, neņemot vērā piekļūstamību, digitālo pratību vai dažādas lietotāju vajadzības. Šis risks pastāv gan skolās, gan darba vietās rūpniecībā.

Antropocentrisks mākslīgais intelekts nozīmē atzīt, ka cilvēki mijiedarbojas ar tehnoloģiju dažādos sociālos, ekonomiskos un organizatoriskos apstākļos. Atbildīgai MI ieviešanai ir vajadzīgas īstenošanas stratēģijas, kas atbalsta:

• Pieejamība
• Darbaspēka iekļaušana
• Vienlīdzīgas iespējas
• Līdzdalīga inovācija
• Sociālā labklājība

Tāpēc ieinteresēto personu iesaistei ir tik svarīga nozīme gan GenAI4ED, gan SkillAIbility. Skolotājiem, studentiem, darba ņēmējiem, darba devējiem, politikas veidotājiem un kopienām vajadzētu būt iespējai paust viedokli par to, kā MI tehnoloģijas tiek ieviestas.

Pētniecības sasaiste ar mākslīgā intelekta ieviešanu reālos apstākļos

Abos projektos arī uzsvērts, cik svarīgi ir pārvērst pētniecību praktiskos risinājumos.

Pētījumu rezultāti, politikas ieteikumi un tehnoloģiskā inovācija rada ietekmi tikai tad, ja tie tiek pārveidoti par izmantojamiem norādījumiem reālās pasaules kopienām.

Attiecībā uz GenAI4ED tas ietver:

• Norādījumi pedagogiem par MI
• Mācību resursi
• Politikas kopsavilkumi
• Izglītības atbalsta materiāli

Attiecībā uz prasmiAIbilitāti tas ietver:

• Prasmju pilnveides satvari
• Antropocentriskas ražošanas pieejas
• Darbaspēka līdzdalības modeļi
• Organizatoriskās noturības stratēģijas

Abos gadījumos komunikācija nav tikai pamanāmība. Tās mērķis ir palīdzēt cilvēkiem atbildīgi izprast MI, piemērot to un gūt no tā labumu.

“Rūpniecība 5.0” un mākslīgā intelekta cilvēciskā puse

Pieaugošais dialogs starp izglītību un ražošanu atspoguļo plašāku Eiropas redzējumu par “Rūpniecību 5.0” un atbildīgu digitālo pārveidi.

Abas nozares mācās, ka ilgtspējīga MI ieviešana ir atkarīga no:

• Pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana cilvēkiem
• Mūžizglītība
• Ētiska pārvaldība
• Iekļaujoša inovācija
• Darbaspēka noturība
• Sabiedrības uzticēšanās

Tā kā MI turpina pārveidot klases un darbavietas, starpnozaru sadarbība kļūst arvien svarīgāka. Izglītība un ražošana var mācīties cita no citas pieredzes atbildīgu un antropocentrisku MI ekosistēmu veidošanā.

Galu galā MI nākotne būtu jānosaka ne tikai pēc tā, kādas tehnoloģijas var sasniegt, bet arī pēc tā, cik labi sabiedrība sagatavo cilvēkus šo tehnoloģiju atbildīgai, pārliecinošai un iekļaujošai izmantošanai.

Visās skolās, rūpnīcās un darbavietās visnoturīgākais ceļš uz priekšu ir tas, kas MI pārveides centrā saglabā cilvēka vērtības, spējas un labbūtību.