SkillAIbility konsorcija sanāksme Sansebastjanā veicina antropocentrisku MI ražošanā

No 2026. gada 10. līdz 12. martam SkillAIbility konsorcijs pulcējies Sansebastjanā, Spānijā, Ģenerālajai asamblejai, ko rīko Tkņika. Sanāksme iezīmēja svarīgu brīdi projekta dzīves ciklā, pulcējot partnerus no visas Eiropas, lai pārskatītu progresu, saskaņotu gaidāmās darbības un sagatavotos nākamajam īstenošanas posmam.

Sanāksmē galvenā uzmanība tika pievērsta centrālam jautājumam: kā jaunās digitālās tehnoloģijas, piemēram, mākslīgo intelektu, automatizāciju, virtuālo realitāti un paplašināto realitāti, var izmantot tā, lai stiprinātu cilvēku spējas, nevis marginalizētu darba ņēmējus?

“Rūpniecības 5.0” pamatu veidošana

Projekta mērķis ir skaidrs: palīdzēt darba devējiem, darba ņēmējiem un politikas veidotājiem saskaņot digitālās tehnoloģijas ar cilvēka uzdevumiem, apzināt prasmju trūkumu un izstrādāt labākus apmācības un iekļaušanas ceļus. SkillAIbility mērķis ir nodrošināt novērtēšanas kritērijus, uzdevumu un tehnoloģiju papildināmības modeļus, lietotāju pārvietošanos, tehnoloģiju izstrādes principus, politikas ieteikumus, apmācības programmas un tehnoloģiju smilškastes, lai atbalstītu pāreju uz “Rūpniecību 5.0”.  

Sanāksmes laikā partneri pārskatīja progresu visās darba paketēs, sākot no vajadzību modelēšanas un kritēriju izstrādes līdz mācību fabrikas izstrādei, antropocentrisku tehnoloģiju izstrādei, izmēģinājuma projektiem, politikas darbam, komunikācijai un projektu pārvaldībai. Sesiju laikā sniegtie sākotnējie konstatējumi liecina, ka pieaug vajadzība pēc hibrīdprasmēm, kas tehniskās zināšanas apvieno ar digitālajām, kognitīvajām un analītiskajām spējām. Tie arī pastiprina vienu no projekta pamatprincipiem: ražošanā MI būtu jāatbalsta cilvēku lēmumu pieņemšana un uzdevumu izpilde, nevis vienkārši jāaizstāj darba ņēmēji.  

Darba ņēmēju izvirzīšana uzmanības centrā

Galvenā pētniece un projekta koordinatore Politecnico di Milano Monica Rossi paskaidroja, ka projekta mērķis ir izmantot mākslīgo intelektu, virtuālo realitāti un paplašināto realitāti, lai atbalstītu darba ņēmēju prasmju pilnveidi, īpašu uzmanību pievēršot grupām, kuras digitālajā pārveidē bieži vien netiek ņemtas vērā, tostarp vecāka gadagājuma cilvēkiem, mazkvalificētiem darba ņēmējiem un personām ar invaliditāti. Projekta viduspunktā Rossi norādīja, ka viens no līdz šim nozīmīgākajiem sasniegumiem ir labāka izpratne par konkrētām problēmām, ar kurām nozares saskaras pieejamu darbavietu izveidē. Tie ietver vajadzību pēc palīgrīkiem, piemēram, eksoskeletiem fiziskai iespēcināšanai un uz sensoriem balstītām lietotnēm, lai atbalstītu cilvēkus ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kā arī labākas metodikas, lai novērtētu prasmju trūkumu un noteiktu pielāgotus ceļus dažādiem darba ņēmēju profiliem. Viņa arī norādīja, ka ir parādījušies četri galvenie projektu virzieni — iekļautība, simbioze, pastiprināšana un iespēju nodrošināšana — kā galvenie jēdzieni, lai izprastu, kā cilvēka un MI sadarbību var izstrādāt praksē.

No konceptuālā satvara līdz praktiskiem ceļiem

Ģenerālā asambleja galveno uzmanību pievērsa tam, lai turpinātu attīstīt SkillAIbilitātes sistēma. Prezentācijas parādīja, kā sistēma integrē vajadzības, ontoloģijas, taksonomijas, darbplūsmas un praktiskus piemērus kopīgā projekta atsauces punktā. Ar to arī ievieš četrus ceļus, kas tagad strukturē lielu daļu SKillAIbility domāšanas:

• Iekļautība, koncentrēšanās uz piekļūstamību, multimodālu atbalstu un sadrumstalotu mijiedarbību
• Pastiprināšanās, ja tehnoloģija uzlabo cilvēka uzdevumu izpildi, vienlaikus saglabājot cilvēka kontroli
• Simbiozi, kur cilvēki un MI sadarbojas, izmantojot kopīgu aģentūru un adaptīvu mijiedarbību
• Pilnvarojums, kur prioritāte tiek piešķirta cilvēka autonomijai un speciālajām zināšanām ar minimālu sistēmas iejaukšanos

Šie ceļi tagad sniedz informāciju par darbu saistībā ar kritēriju izstrādi, mācību fabrikas izstrādi, izmēģinājuma plānošanu un turpmāko ceļvežu izstrādi.  

Mācību rūpnīcas, piloti un antropocentrisks dizains

Vēl viens svarīgs sanāksmes temats bija mācību fabriku kā vides loma “Rūpniecības 5.0” principu izmēģināšanā un mācīšanā. Projekts izmanto mācību fabrikas ne tikai, lai mācītu tehniskās prasmes, bet arī lai izpētītu, kā darba ņēmēji var droši un pārliecināti mijiedarboties ar MI iespējotām sistēmām iekļaujošā un pieejamā veidā.  

Konsorcijs arī pārskatīja izmēģinājuma izmantošanas gadījumu statusu. Tie ietver tādus lietojumus kā uz žestiem balstīti kontroles slāņi rūpnieciskām sistēmām, AR vadīta montāža, uz LLM balstīta tehniskā apmācība vējturbīnu uzturēšanai PIA un iekļaujošas 3D drukas mācību rūpnīcas. Izmantošanas gadījumi jau palīdz konsorcijam sasaistīt abstraktus jēdzienus, piemēram, paplašināšanu un iespēju nodrošināšanu, ar praktiskiem scenārijiem rūpniecības un izglītības vidē.  

Turklāt diskusijas pastiprināja to, cik svarīgi ir izstrādāt antropocentriskas tehnoloģijas un darba organizācijas modeļus, kas aizsargā darba ņēmēju autonomiju, atbalsta dažādas vajadzības un nodrošina, ka MI sistēmas joprojām ir pārredzamas un pārskatatbildīgas. Prezentācijā tika uzsvērti tādi principi kā jēgpilnas cilvēka darbībspējas saglabāšana, kalibrētas uzticēšanās projektēšana, cilvēku rezultātu novērtēšana, neaprobežojoties tikai ar modeļa sniegumu, un piekļūstamības nodrošināšana kļūst par standartu, nevis izņēmuma gadījumu.  

Sākoties projekta nākamajam posmam, turpmākajā darbā galvenā uzmanība tiks pievērsta vienam pamatmērķim: nodrošināt, ka pāreja uz “Rūpniecību 5.0” ir ne tikai tehnoloģiski progresīva, bet arī vērsta uz cilvēku, iekļaujoša un iespēcinoša.