“Rūpniecība 5.0” teorijā un praksē. Ko esam iemācījušies un kas notiks tālāk?

“Rūpniecība 5.0” praksē

“Rūpniecība 5.0” arvien vairāk ietekmē Eiropas ražošanas un darba nākotni. 29. janvārī notika daudzdisciplīnu tiešsaistes apaļā galda diskusija, kurā piedalījās eksperti no vairākiem pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” projektiem, lai pārdomātu, kā “Rūpniecība 5.0” attīstās praksē, kas līdz šim ir apgūts un kas vēl ir jādara, lai tā darbotos uzņēmumu, darba ņēmēju un sabiedrības labā.

Tā vietā, lai koncentrētos uz oficiālām prezentācijām, diskusijā galvenā uzmanība tika pievērsta reālās pasaules pieredzei, spriedzei un īstenošanas gaitā gūtajai pieredzei. Rezultātā tika panākta kopīga izpratne par “Rūpniecību 5.0” nevis kā fiksētu modeli, bet gan kā uz cilvēku vērstu pārmaiņu virzienu, apvienojot vadošos viedokļus no pieciem citiem ES pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” projektiem (MI REDGIO 5.0, TILTI 5.0, PERSPEKTĪVAS 5.0, SEISMEC, un PRASMJU PILNVEIDE), papildus SKILLABILITĀTEi.

No abstraktas koncepcijas līdz reālai praksei

Viens no spēcīgākajiem diskusijas vēstījumiem bija šāds: “Rūpniecība 5.0” ir vieglāk atpazīstama nekā definējama.

Dažādās nozarēs un dažāda lieluma uzņēmumos “Rūpniecība 5.0” nešķiet esam “tīrs pārtraukums” no “Rūpniecības 4.0”. Tā vietā tā izpaužas ikdienas praksē: kā tiek ieviestas tehnoloģijas, kā tiek organizēts darbs un kā cilvēki tiek iesaistīti pārmaiņu veidošanā. Lielākā daļa uzņēmumu aktīvi neizmanto terminu “Rūpniecība 5.0”, tomēr daudzi jau risina tā galvenās problēmas.

Tajā ietilpst:

  • arvien lielāka tehnoloģiskā sarežģītība
  • prasmju trūkums un demogrāfiskās pārmaiņas
  • ilgtspēja un regulatīvais spiediens
  • vajadzība pēc noturīgām un pielāgojamām organizācijām

Tāpēc “Rūpniecība 5.0” parādās mazāk kā tehnoloģiska modernizācija un vairāk kā jauns veids, kā integrēt tehnoloģijas, cilvēkus un organizatorisko struktūru.

Cilvēkcentrētība kā “Rūpniecības 5.0” pamats

Lai gan “Rūpniecība 5.0” bieži tiek aprakstīta trijos pīlāros: cilvēkcentrētība, ilgtspēja un noturība — diskusijā tika uzsvērts, ka cilvēkcentrēšana ir pamats, kas padara iespējamus pārējos divus.

Ilgtspēju un noturību nevar panākt tikai ar tehnoloģijām vai atbilstību. Tās ir atkarīgas no cilvēku prasmēm, uzticēšanās, pārmaiņu pieņemšanas un spējas pielāgoties. Ja darba ņēmēji tiek izslēgti no lēmumu pieņemšanas, pat labi plānoti digitalizācijas centieni var radīt pretestību, prasmju mazināšanos vai ilgtermiņa neefektivitāti.

“Cilvēciskā centricitāte rūpniecībā 5.0” ir:

  • darba ņēmēju agrīna iesaistīšana tehnoloģiju izstrādē un ieviešanā
  • apmācības un prasmju pilnveides ceļu kopīga izveide
  • pārredzamības nodrošināšana par to, kāpēc notiek pārmaiņas
  • dažādu vajadzību, lomu un karjeras posmu atzīšana

Tā vietā, lai izmantotu vienu instrumentu vai metodi, cilvēkcentrēšana darbojas kā pārveides pamatprincips.

Lineāras pārejas nav: “Rūpniecība 5.0” jauktā realitātē

Viena no galvenajām mācībām no apaļā galda sanāksmes bija atteikšanās no lineāra pārejas modeļa no “Rūpniecība 4.0” uz “Rūpniecība 5.0”.

Patiesībā rūpniecisko vidi veido: jaukta tehnoloģiskā un organizatoriskā vide. Mantotās mašīnas pastāv līdzās MI iespējotām sistēmām, digitālās platformas mijiedarbojas ar manuāliem procesiem, un jaunas prasmes tiek piesaistītas sen iedibinātām speciālajām zināšanām. Darba ņēmēji katru dienu pārvietojas šajā hibrīdvidē.

Tas nozīmē, ka “Rūpniecība 5.0” nenozīmē iepriekš noteikta “galastāvokļa” sasniegšanu. Tā vietā runa ir par saskaņotības uzlabošanastarp tehnoloģijām, darba organizāciju un cilvēku spējām laika gaitā.

Progresa novērtēšana, nemazinot nozīmi

Vairākos projektos tika uzsvērts, cik svarīgi ir: novērtēšanas sistēmas, rādītāji un kritēriji palīdzēt uzņēmumiem saprast, kur tie atrodas un kur ieguldīt. Mērīšana ir būtiska, lai atbalstītu uz informāciju balstītu lēmumu pieņemšanu un izvairītos no sadrumstalotiem pārveides centieniem.

Tajā pašā laikā diskusijā tika uzsvērts būtisks risks: reducēt “Rūpniecība 5.0” uz kontrolsarakstu. Uz cilvēku vērstu pārveidi nevar pilnībā aptvert, izmantojot tikai rādītājus. Tā vērtība bieži parādās netieši, piemēram:

  • uzlabota darbinieku saglabāšana
  • labāka zināšanu nodošana
  • lielāks atbalsts tehnoloģiskajām pārmaiņām
  • spēcīgāka inovācijas kultūra

Jo īpaši attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem norādījumi un interpretācija ir tikpat svarīgi kā pats mērījums.

Prasmes, apmācība un mācīšanās kā stratēģiskie veicinātāji

Prasmju attīstīšana parādījās kā viena no viskonkrētākajām svirām “Rūpniecības 5.0” veicināšanai.

Papildus tehniskajām prasmēm “Rūpniecībai 5.0” ir vajadzīgas organizatoriskas un sociālas spējas: sadarbība ar MI sistēmām, problēmu risināšana sarežģītā vidē un pastāvīga mācīšanās. Pilotu un mācību rūpnīcu pieredze liecina, ka apmācība ir visefektīvākā, ja darba ņēmēji aktīvi piedalās tās veidošanā.

Mācību vide, kas tehnoloģiskos eksperimentus sasaista ar reālām organizatoriskām problēmām, palīdz padarīt “Rūpniecību 5.0” reālu, jo īpaši tad, ja tā atbalsta iekļaušanu un ilgtermiņa nodarbināmību.

Kultūra, līderība un vērtības ir svarīgas

Diskusijā tika skaidri norādīts, ka “Rūpniecība 5.0” neattiecas tikai uz rīkiem, tehnoloģijām vai satvariem. Būtībā runa ir par vērtības, kultūra un līderības izvēle.

Tehnoloģijas var atbalstīt pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu, ilgtspēju un noturību, bet tikai tad, ja tās tiek ieviestas, pievēršot uzmanību organizācijas kultūrai un sociālajam dialogam. Izglītības sistēmām, vadības apmācībai un darba ņēmēju pārstāvībai ir izšķiroša nozīme “Rūpniecības 5.0” praktiskās attīstības veidošanā.

Lai nodrošinātu, ka “Rūpniecība 5.0” dod rezultātus, ir būtiski sagatavot nākamos līderus un stiprināt informētu līdzdalību visās organizācijās. labāks darbs, tas nav tikai atšķirīgs darbs.

Kas notiks ar iniciatīvu “Rūpniecība 5.0”?

Raugoties nākotnē, diskusijā tika noteiktas vairākas prioritātes “Rūpniecība 5.0” nākamajam posmam praksē:

  • zināšanu konsolidēšana un izvairīšanās no iniciatīvu sadrumstalotības
  • pētniecības atziņu pārvēršana praktiskās norādēs uzņēmumiem
  • saiknes stiprināšana starp politiku, praksi un izglītību
  • tādu ilgtermiņa platformu un kopienu veidošana, kas īsteno individuālus projektus

Rūpniecība 5.0 joprojām attīstās. Tās spēks ir nodrošināt pastāvīgu dialogu starp tehnoloģijām, cilvēkiem un sabiedrību, kura pamatā ir prakse un kurš ir vērsts uz ilgtspējīgu un iekļaujošu rūpniecības pārveidi.


Bieži uzdotie jautājumi — Rūpniecība 5.0

“Rūpniecība 5.0” ir Eiropas politikas un inovācijas koncepcija, kas veicina uz cilvēku vērsta, ilgtspējīga un noturīga industriālā pārveide. Tajā galvenā uzmanība ir pievērsta tehnoloģiskā progresa saskaņošanai ar sabiedrības mērķiem, nodrošinot, ka cilvēki joprojām ir digitālo un rūpniecības pārmaiņu centrā.

Lai gan “Rūpniecība 4.0” uzsver automatizāciju un digitalizāciju, “Rūpniecība 5.0” koncentrējas uz kā tehnoloģija tiek izmantota. Tajā prioritāte piešķirta cilvēkcentrētībai, ilgtspējai un noturībai, nevis tikai efektivitātei un produktivitātei.

Cilvēkcentrētība nodrošina, ka tehnoloģiskās pārmaiņas atbalsta darba ņēmējus, nevis viņus marginalizē. Tas uzlabo atbalstu inovācijai, atbalsta prasmju attīstību un nodrošina ilgtspējīgas un noturīgas organizācijas.

Nē. Rūpniecība 5.0 ir īpaši svarīga attiecībā uz mazie un vidējie uzņēmumi, kuras saskaras ar prasmju trūkumu, demogrāfiskajām pārmaiņām un resursu ierobežojumiem. Uz cilvēku vērstas pieejas var palīdzēt MVU efektīvāk pārvaldīt pārveidi.

Uzņēmumi var sākt ar:

  • darba ņēmēju iesaistīšana tehnoloģiju lēmumu pieņemšanā
  • ieguldījumi līdzradītā apmācībā un prasmju pilnveidē
  • organizatoriskās prakses novērtēšana līdztekus tehnoloģijai
  • koncentrēšanās uz ilgtermiņa vērtību, nevis īstermiņa atbilstību

Sekojiet līdzi

abonēt mūsu biļetenu