Faktori, kas maina nodarbinātības nākotni, un kā tos pārvērst par izaugsmes ceļiem Eiropā

Straujās tehnoloģiskās un sociālās pārmaiņas no jauna nosaka, kā mēs strādājam, dzīvojam un ražojam. Globālās megatendences — plaši, pārveidojoši spēki, kas ietekmē katru ekonomikas nostūri, — paātrina šīs pārmaiņas. Tā kā šīs tendences sasniedz kritiskos punktus, tās izraisa neatgriezeniskas pārmaiņas tehnoloģijās, darba tirgos un organizatoriskajās struktūrās. Izpratnei par to ietekmi ir izšķiroša nozīme, lai veidotu darba nākotni iekļaujošā, ilgtspējīgā, uz cilvēku vērstā un mūsu projekts vēlas to darīt.

MI ietekmes uz darbu prognozēšanas problēma

Tehnoloģiskās pārmaiņas bieži vien ir neprognozējamas, jo tās ir nelineāras un notiek strauji. Tomēr vairāki instrumenti palīdz pētniekiem un politikas veidotājiem novērtēt, kā tehnoloģijas ietekmēs cilvēku prasmes un darbvietas rūpniecībā. Tie ietver jauno tehnoloģiju tendenču radarus, patentu analīzi, lai izsekotu komercializāciju, un uz MI balstītus prasmju trūkuma novērtējumus. Tādi ziņojumi kā Ražošana pasaulē ziņojumā ir iekļauta arī ideja par “globāliem kritiskiem punktiem”, kas var pārveidot veselas nozares.

Demogrāfiskā situācija maina darbaspēka definīciju

Eiropā notiek ievērojamas demogrāfiskās pārmaiņas. Tā kā dzimstības rādītāji samazinās un iedzīvotāji noveco, jo īpaši attīstītajās valstīs, samazinās pieredzējušu darba ņēmēju pieejamība. Tiek lēsts, ka līdz 2050. gadam 30% ES iedzīvotāju būs vecāki par 65 gadiem. Šī tendence būtiski ietekmē ražīgumu un talantu plūsmas tādās nozarēs kā ražošana. Uzņēmumi pielāgojas, īstenojot vecuma ziņā iekļaujošu politiku, ieguldot veselībā un labklājībā un veicinot zināšanu nodošanu no paaudzes paaudzē.

Zaļā pārkārtošanās un ilgtspēju sekmējošas prasmes

Ilgtspēja nav tikai regulatīva prioritāte — tā ir mūsu darbības pārveide. Zaļās tehnoloģijas, aprites uzņēmējdarbības modeļi un Eiropas zaļais kurss pārdefinē darba prasības. Tagad darba ņēmējiem ir jāizprot videi draudzīgi procesi un jāpielāgojas zaļajiem noteikumiem. Tā rezultātā uzņēmumi iegulda prasmju pilnveidē, lai veidotu noturību un sasniegtu klimata mērķrādītājus.

Prasmju nepietiekamības palielināšanās novēršana

Tehnoloģiskās pārmaiņas, jo īpaši izmantojot mākslīgo intelektu un robotiku, palielina prasmju trūkumu ražošanā. Daudzām organizācijām ir grūtības apmierināt pieaugošo pieprasījumu pēc digitāli kvalificētiem darba ņēmējiem. Reaģējot uz to, rodas sadarbības programmas ar izglītības iestādēm, lai palīdzētu pilnveidot pašreizējā darbaspēka prasmes, lai gan nozares mēroga apņemšanās joprojām atpaliek no pārmaiņu tempa.

Augošais pieprasījums pēc darba un privātās dzīves līdzsvara

Darba ņēmēji arvien vairāk meklē elastīgu darba režīmu un garīgās veselības atbalstu. Uzņēmumi, kas reaģē uz šīm vajadzībām, var veicināt saglabāšanu, morāli un produktivitāti. Noturīga darbaspēka izveide nozīmē ne tikai algu un pabalstus, bet arī kultūru, kurā prioritāte ir labbūtībai un personīgajai attīstībai.

Kāpēc ERD ir stratēģiska nepieciešamība

Daudzveidība, taisnīgums un iekļaušana (DEI) vairs nav fakultatīva. Iekļaujoša darbā pieņemšanas prakse, mentorēšanas programmas un piekļūstamības iniciatīvas palīdz uzņēmumiem izmantot plašākus talantu kopumus. Politikas līmeņa centieni, piemēram, ES daudzveidības hartas, nodrošina strukturētus satvarus ERD iekļaušanai organizatoriskajā pārvaldībā. Uz nākotni vērsti ražotāji tagad sasaista iekļaušanu ar darbības izcilību un inovāciju.

Tirgus sadrumstalotība un stratēģiskā sutonomija

Izmaiņas ģeopolitikā, tirdzniecības politikā un piegādes ķēdes pārrāvumi sadrumstalo globālos tirgus. Tā rezultātā daudzi ražotāji ir pārvērtējuši savas globālās stratēģijas par labu noturīgākiem, reģionalizētiem ražošanas modeļiem. Stratēģiskā autonomija, nevis tikai globālā efektivitāte, kļūst par būtisku konkurences priekšrocību.

Secinājums

Darba nākotni veido savstarpēji saistītas megatendences — no demogrāfiskajām pārmaiņām un mākslīgā intelekta līdz ilgtspējai un iekļaušanai. Katra no šīm tendencēm rada gan riskus, gan iespējas. Mūsu projektā tiek pētīts, kā šīs pārmaiņas pārvērst virzībā uz iekļaujošu, antropocentrisku un konkurētspējīgu rūpniecības izaugsmi Eiropā.